Uzziniet vairāk par cukura diabētu

Uzziniet vairāk par cukura diabētu

Uzziniet vairāk par cukura diabētu

Ir daudz interneta resursu, kur varat uzzināt vairāk par cukura diabētu. Ja jums nepieciešama papildu informācija vai rodas jautājumi, jautājiet ārstam.

    Cukura diabēts izraisa sirds un asinsvadu slimības.
    Kas jāņemvērā, lai no tā izvairītos?

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārste,
Jeļizaveta Sokolovska

Daudziem ir zināms, ka jēdzieni „diabēts” un „diēta” ir nešķirami, un to, ka, slimojot ar diabētu, nedrīkst ēst saldumus, zina lielākā daļa sabiedrības. Tomēr cukura diabēta saistība ar uzturā lietojamajiem produktiem ir daudz plašāka tēma. Diabēta pacientiem ir lielāks risks saslimt ar asinsvadu un sirds slimībām, tāpēc nepieciešams sekot līdzi uzturam, kas palīdzēs kontrolēt glikozes līmeni un ievērojami uzlabos pašsajūtu. 

Kas ir diabēts? Cukura diabēta galvenā pazīme ir cukura (glikozes) līmeņa paaugstināšanās asinīs. Visbiežāk sastopamie cukura diabēta veidi ir 1. tipa cukura diabēts, ko biežāk diagnosticē jauniem cilvēkiem (līdz 35-40 g.v.) un ko raksturo pilnīgs insulīna deficīts, tādēļ vienīgais ārstēšanas veids ir insulīna injekcijas, un 2. tipa cukura diabēts, kas lielākoties attīstās pēc 40 gadu vecuma, bieži cilvēkiem ar lieko svaru un „insulīna rezistenci” – kad insulīns tiek ražots, bet organismā pilnvērtīgi nedarbojas.

Vai nepareizs uzturs var izraisīt diabētu? Dažkārt nākas dzirdēt kāda vecāka aizrādījumu savam bērnam: „Ēdīsi daudz saldumu, būs cukura diabēts un nāksies špricēt insulīnu.” Proti, sabiedrībā pastāv uzskats, ka saldumu ēšana var izraisīt diabētu, „pārslogojot” aizkuņģa dziedzeri. Šādam uzskatam nav zinātniska pamatojuma. Saldumi nav toksiski. Tomēr jāatceras, ka, tos ēdot pārmērīgi, kā arī par maz kustoties, var parādīties liekais svars. Cilvēkiem ar lieko svaru (arī bērniem) ir lielāks risks saslimt ar 2. tipa cukura diabētu. Tauki uzturā, kas satur lielu enerģijas daudzumu, arī veicina liekā svara pieaugumu, ja tos lieto par daudz. Nepiesātināti tauki, kas ir Vidusjūras diētas pamatā (olīveļļa, saulespuķu eļļa), kā arī rieksti, jogurts, kafija un tēja samazina 2. tipa diabēta attīstības risku. Savukārt sarkanā gaļa un saldinātie dzērienu šo risku palielina. 

Ko ēst, lai kontrolētu glikozes līmeni asinīs? Uztura rekomendācijas diabēta pacientiem ir līdzīgas vispārējām uztura rekomendācijām, tikai ar nelielām īpatnībām. Uzturs var palīdzēt cīnīties ar paaugstinātu glikozes līmeni, kā arī samazināt diabēta komplikāciju attīstību. Diabēta pacientam jāzina, kādas produktu grupas izteikti palielina glikozes līmeni asinīs, un jāizvairās no to lietošanas. Visātrāk glikozes līmeni paaugstina vienkāršie ogļhidrāti – cukurs un to saturošie produkti, medus, augļu sulas, augļi. Tāpēc saldumi, augļu sulas, kūkas, smalkmaizītes, konfektes, sukādes un žāvētie augļi diabēta pacientiem ikdienā no uztura jāizslēdz. Saliktie ogļhidrāti, kurus mēs uzņemam pārsvarā ar cieti (no graudaugiem, kartupeļiem, pākšaugiem), sagremojas un uzsūcas asinsritē lēnāk, tāpēc nepaaugstina glikozes līmeni strauji. Tos diabēta pacienti var ēst ierobežotā daudzumā, izvēloties produktus, kuri uzsūcas lēnāk. Piemēram, brūnie rīsi un pilngraudu pasta satur vairāk šķiedrvielu, tāpēc sagremojas lēnāk un glikozes līmeni paaugstina lēnāk nekā baltie rīsi un parastā pasta. Svarīgs ir arī ēdiena pagatavošanas veids. Piemēram, kartupeļu biezputra paaugstina glikozes līmeni vairāk nekā krāsnī cepti kartupeļi. Jāatceras arī par „slēptiem ogļhidrātiem”, piemēram, cieti, kas var būt desu un cīsiņu sastāvā. Katram pacientam dažādu produktu efekti var atšķirties. Tāpēc, lai saprastu, kā dažādi produkti ietekmē glikozes līmeni asinīs, tas ir regulāri jākontrolē 2 stundas pēc ēšanas, un šie rezultāti jāapspriež ar savu ārstu.  

Sirds slimību profilakse. Diabēta pacientiem ir lielāks risks saslimt ar asinsvadu un sirds slimībām (ieskaitot miokarda infarktu, insultu) nekā cilvēkiem bez diabēta. Ir zināms, ka piesātinātie tauki un trans-tauki veicina sirds slimību attīstību, palielinot zema blīvuma jeb „sliktā” holesterīna līmeni asinīs, tāpēc no tiem uzturā ir jāizvairās. Diabēta pacientiem iesaka uzturā vairāk lietot nepiesātinātos taukus (olīveļļu, saulespuķu eļļu un citas augu eļļas) un ierobežot piesātināto tauku lietošanu (sviests, palmu eļļa, kokosriekstu eļļa u.c.). Baltā gaļa satur mazāk tauku nekā sarkanā gaļa un tāpēc ir vairāk ieteicama. Savukārt pārstrādātā gaļa (desas, cīsiņi u.c.) jāēd pēc iespējas mazāk, jo tajā parasti ir daudz taukvielu un sāls. Ir vēlams ēst svaigi pagatavotas maltītes, nevis saldētus un konservētus rūpnieciski pagatavotus ēdienus, kuri satur daudz neveselīgo trans-tauku.

Liekā svara samazināšana. Ja diabēta pacientam ir liekais svars vai aptaukošanās, ir mazākas izredzes veiksmīgi kontrolēt glikozes līmeni asinīs, tādēļ ir jāuzstāda mērķis pakāpeniski mazināt svaru. Vēl jo vairāk, dažiem 2. tipa diabēta pacientiem, sasniedzot optimālu ķermeņa masu, cukura līmenis var normalizēties un tad vairs nav vajadzīga specifiska ārstēšana (piemēram, glikozi asinīs pazeminošās tabletes). Zaudēt svaru var tikai tad, ja dienas laikā apēstais kaloriju daudzums ir mazāks par patērēto kaloriju daudzumu. Tādējādi, lai svars mazinātos, ir jāierobežo porciju lielums, jāizvairās no kalorijām bagātiem (trekniem, saldiem) produktiem, kā arī jāpalielina fiziskā aktivitāte. Pētījumu rezultāti liecina, ka, ierobežojot ogļhidrātu daudzumu uzturā, svaru zaudēt ir vieglāk, jo tad enerģijas ieguvei organisms ir spiests tērēt tauku rezerves.

Arteriālā spiediena kontrole. Daudziem diabēta pacientiem ir paaugstināts asinsspiediens (arteriālā hipertensija). Ja arteriālā hipertensija nav izteikta, var palīdzēt pacienta diētas korekcija. Pārmērīga vārāmās sāls lietošana var veicināt arteriālā spiediena paaugstināšanos, tāpēc tā diennaktī jālieto līdz 5 g. Jāatceras, ka sāls ir ne tikai mājās gatavotajos produktos, bet arī maizē, gatavos produktos un īpaši daudz – konservētos produktos.

Daudzveidīgs uzturs. Lai nodrošinātu organisma vajadzības pēc barības vielām, vitamīniem, minerālvielām, diabēta pacientiem jāēd pēc iespējas daudzveidīgāk, iekļaujot uzturā graudaugus, dārzeņus lielā daudzumā (izņemot kartupeļus), augļus (ierobežotā daudzumā), pākšaugus un dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, zivis, olas, pienu). Dārzeņi un augļi jāgatavo pareizi. Jāatceras, ka ilgstoša karsēšana iznīcina lielāko daļu no augļu un dārzeņu vērtīgajām sastāvdaļām. Pilnvērtīgi jāēd jebkurā vecumā, arī senioriem.

Biežākās diētas kļūdas diabēta pacientiem. Ir produktu grupa, ko uzskata par „veselīgu”, tomēr šie produkti paaugstina glikozes līmeni asinīs un tāpēc diabēta pacientiem nav ieteicami. Tie ir: medus, augļu sulas (svaigi spiestas un konservētas), saldi augļi (īpaši – vīnogas, melones, arbūzi), žāvēti augļi, bērzu un kļavu sula, jogurti ar augļu piedevu, biezpiena sieriņi, kečups, citas rūpnieciski pagatavotās mērces, mājas mērces (bieži satur miltus). Arī lielākā daļa izstrādājumu ar uzrakstu „diabēta pacientiem” – konfektes, cepumi – satur fruktozi, kas ir vienkāršais ogļhidrāts un paaugstina glikozes līmeni.

Pareizs uzturs ir diabēta ārstēšanas stūrakmens, tāpēc pacientiem jācenšas ievērot ārsta sniegtās uztura rekomendācijas un jāatceras, ka diabētam neder „kampaņveida” diētas. Labākus rezultātus sasniedz tie pacienti, kuri jaunajā uztura plānošanā iesaista ģimeni, draugus un tādā veidā gūst regulāru atbalstu un uzmundrinājumu.

SALV.DIA.18.06.0183a

    Ceļvedis: līdzcilvēku palīdzība cukura diabēta pacientam

Cukura diabēta pacientu skaits katru gadu pieaug. Jaunākā pētījuma rezultāti rāda, ka 70% aptaujāto iedzīvotāju ikdienā ir bijusi saskarsme ar cukura diabēta pacientu. Neraugoties uz to, 51% nespētu pazīt cukura diabēta simptomus, kas liecina par cukura līmeņa pazemināšanos , un 71% nezinātu, kā rīkoties, ja, samazinoties cukura līmenim asinīs, cilvēkam paliek slikti. Lai palīdzētu cukura diabēta pacientu tuviniekiem un līdzcilvēkiem saprast, kā rīkoties ārkārtas situācijās un kā komunicēt ar diabēta pacientu, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas diabēta aprūpes māsa Jana Jaņeviča ir sagatavojusi atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem.

Saruna ar līdzcilvēkiem par cukura diabētu

Izvēle - stāstīt vai nē par to, ka cilvēkam ir cukura diabēts, - ir katra paša ziņā, tomēr labāk būtu diabēta pacientam informēt savus tuviniekus, studiju vai darba biedrus. Protams, darbā vai mācību iestādē nav par to jāpaziņo katram, bet vismaz vienam vai diviem tuvākajiem kolēģiem jābūt informētiem.

Nav noteikta šablona, kā labāk runāt par cukura diabētu, bet svarīgi ir pašam pacientam pieņemt, ka viņam ir cukura diabēts un no tā nav jākaunas. Tad būs vieglāk runāt arī ar apkārtējiem.

Diemžēl sabiedrībā nereti ir sastopami dažādi stereotipi, kas traucē pareizi izvērtēt situāciju. Cukura diabēta pacienta tuviniekiem un apkārtējiem ir jāsaprot, ka diabēts nav “lipīga” slimība, kā arī tā nav invaliditāte. Diabēta pacientam būtu svarīgi sniegt informāciju par to, ka cukura diabēts nemaina cilvēka darba spējas un viņš var turpināt veikt ierastās ikdienas aktivitātes.
Pacientiem būtu ieteicams arī iemācīt kādu no tuviniekiem veikt insulīna injekcijas, aprēķināt insulīna devas, ņemot vērā maltītes sastāvu un cukura līmeni asinīs, un, protams, viens no svarīgākajiem punktiem ir pirmās palīdzības sniegšana hipoglikēmijas un hiperglikēmijas gadījumā. Par pirmās palīdzības sniegšanu ir ieteicams informēt vairākus cilvēkus savā apkārtnē – ne tikai ģimenes locekļus, bet arī draugus, darba vai studiju biedrus.

Ikdienas palīdzība cukura diabēta pacientam

Kā jebkuram cilvēkam, kas sastopas ar kādu veselības problēmu, arī cukura diabēta pacientiem pirmais ikdienas palīdzības veids ir emocionālais atbalsts. Cilvēki ir dažādi – citam būs nepieciešams vairāk uzmanības, cits vēlēsies, lai apkārtējie atklāti nepievērš uzmanību viņa problēmai. Svarīgi ir palīdzēt cilvēkam turpināt pilnvērtīgi dzīvot – strādāt, mācīties, ceļot. Bieži vien cukura diabēta pacientiem ir jāmaina uztura un fizisko aktivitāšu paradumi, arī šajā jautājumā ir nepieciešams atbalsts, īpaši no ģimenes locekļu puses. Neveselīgs dzīvesveids, kas nereti veicina 2. tipa cukura diabēta attīstību, bieži vien ir visas ģimenes problēma. Tāpēc ir apsveicami, ka visi ģimenes locekļi (arī bērni) sāk piekopt veselīgu dzīves veidu – pievērš uzmanību uzturam un fiziskajām aktivitātēm.

Diemžēl ir gadījies redzēt situācijas, kad ģimenes locekļi izvairās skatīties, kā pacients sev injicē insulīnu, turklāt vēl pasakot: “Fui, es nevaru uz to skatīties!” Protams, daži cilvēki ir emocionāli jutīgāki, taču šeit nav vietas vārdam “Fui”, jo, veicot injekciju, cilvēks nedara neko nepieklājīgu. Šāda rīcība var veicināt to, ka pacients kļūst noslēgtāks, kautrējas injicēt insulīnu ne tikai sabiedriskās vietās, bet arī ģimenes locekļu vidū. Lai palīdzētu savam tuviniekam ar cukura diabētu, ir jābūt pietiekami apzinīgam un īstajā brīdī jāspēj savaldīt savas emocijas. Tas, kuram ir cukura diabēts, vienmēr izjūt lielāku diskomfortu nekā apkārtējie, kuri vēro visu tikai no malas.

Cukura diabēta pacientu tuviniekiem būtu ieteicams iemācīties lietot glikometru un injicēt insulīnu. Viņiem būtu jāzina, kuri pārtikas produkti paaugstina cukura līmeni asinīs, un kā rīkoties hipoglikēmijas gadījumā.

Laba ideja ir cukura diabēta pacientam doties uz konsultāciju pie endokrinologa vai diabētaaprūpes māsas kopā ar kādu no tuviniekiem, kur viņi abi var saņemt informāciju par dažādu sadzīves jautājumu risināšanu cukura diabēta jomā.

Palīdzība ārkārtas situācijās

Gadās, ka pats cukura diabēta pacients (īpaši gados vecāki cilvēki vai tie, kas ilgstoši slimo ar cukura diabētu) nejūt pazemināta cukura līmeņa (hipoglikēmijas) simptomus. Tāpēc apkārtējiem ir jābūt uzmanīgiem. Ja cukura diabēta pacients kļūst bāls, nosvīst, parādās neskaidras apziņas simptomi (lēna nesakarīga runāšana, mēles aizķeršanās) vai otrādi - viņš kļūst nervozs vai pat agresīvs, tas var norādīt uz pazeminātu cukura līmeni asinīs jeb hipoglikēmiju.

Pirmie 3 soļi, kas jāveic, ja diabēta pacientam ir hipoglikēmija:

1. Jāpārbauda cukura līmenis asinīs – hipoglikēmija ir tad, kad cukura līmenis asinīs ir zem 4,0 mmol/l;

2. Ja cukura līmenis ir zem 4 mmol/l, nekavējoties jāiedod cilvēkam 10-20 g vienkāršo ogļhidrātu (piemēram, 2 tējkarotes cukura vai medus). Cukuru vai medu var izšķīdināt glāzē ūdens. Kā alternatīvu var izmantot augļu sulu (1/2-1 glāzi), glikozes tabletes (2- 4 gab.) vai karameles (2-3 gab.)

3. Vienkāršajiem ogļhidrātiem ir jāpievieno saliktie ogļhidrāti, kas palīdzēs uzturēt cukura līmeni asinīs un neļaut tam atkārtoti pazemināties. Tie varētu būt – 1 maizes šķēle, 1 auglis vai glāze piena vai kefīra.

Svarīgi pēc 30 minūtēm veikt atkārtotu cukura līmeņa pārbaudi, lai pārliecinātos, ka cukura līmenis asinīs ir virs 4,0 mmol/l.

Ja cilvēks neatbild, ir bezsamaņā vai ja, neskatoties uz sniegto palīdzību, cukura līmeni asinīs neizdodas paaugstināt, laicīgi jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

SALV.DIA.18.06.0182a

    Aptauja: cilvēkiem nav pietiekamu zināšanu par cukura diabēta simptomiem,
    lai savlaicīgi vērstos pie ārsta

Katru gadu konstatē arvien vairāk cukura diabēta saslimšanas gadījumu, un atklājas, ka liela daļa cilvēku ar sūdzībām nav savlaicīgi vērsušies pie ārsta, lai varētu noteikt diagnozi. Sabiedriskās domas pētījumā iegūtie dati liecina, ka kopumā iedzīvotājiem ir pieņēmumi un aptuvenas zināšanas par to, kas ir cukura diabēta slimība, bet lielākajai daļai nav konkrētu zināšanu par slimības izpausmēm, sekām, kuras rodas neārstējoties, kā arī par palīdzības sniegšanu līdzcilvēkiem, kuriem ir cukura diabēts.

Jaunākā aptauja par iedzīvotāju informētību attiecībā uz cukura diabētu liecina, ka tikai 36% iedzīvotāju ir pilnīgi pārliecināti, ka zina, kas ir cukura diabēts un kā tas izpaužas, savukārt trešā daļa iedzīvotāju neapzinās, kādi ir cukura diabēta simptomi, kādas ir neārstēta cukura diabēta sekas un pie kura ārsta būtu jāvēršas diagnozes noteikšanai. 

Kopumā iedzīvotāji apzinās cukura diabētu izraisošos cēloņus. Kā biežākie cēloņi ir minēti mazkustība, liekais svars un iedzimtība, taču tikai ļoti maza sabiedrības daļa par cukura diabēta cēloņiem vai riska faktoriem neuzskata smēķēšanu (13%) vai paaugstinātu asinsspiedienu (19%). 

“Diemžēl mūsdienu zinātne vēl nav identificējusi metodes, kas ļautu mazināt risku saslimt ar 1. tipa cukura diabētu. Savukārt 2. tipa diabēta gadījumā ļoti liela nozīme ir vecumam un dzīvesveidam: ir pierādīts, ka liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids un neveselīgs uzturs palielina risku saslimt, kā arī risks palielinās pēc 45 gadu vecuma. Tāpat 2. tipa cukura diabēta riska faktori ir paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, pārciests insults vai infarkts. Smēķēšana pati par sevi netiek pieskaitīta pie diabēta riska faktoriem, tomēr ir zināms, ka smēķēšana izraisa imūnsistēmas traucējumus, tādējādi tā varētu veicināt 1. tipa diabēta attīstību,” skaidro Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe Jeļizaveta Sokolovska.

Trūkst zināšanu, kā palīdzēt

Ņemot vērā, ka 70% aptaujāto iedzīvotāju ikdienā ir bijusi saskarsme ar kādu cukura diabēta pacientu, bažas rada cilvēku zināšanu trūkums par palīdzības sniegšanu cukura diabēta pacientam, ja viņam paliek slikti. 51% nespētu pazīt simptomus, kas liecina par cukura līmeņa pazemināšanos, bet 71% nezinātu, kā rīkoties, ja tā rezultātā cilvēkam paliek slikti. Par īpaši izstrādāto cukura diabēta “pasi”, kas parasti atrodas pie cukura diabēta pacienta un kas ietver informāciju, kā līdzcilvēkiem rīkoties ārkārtas gadījumos, informēti ir tikai 26% iedzīvotāju. 

Iedzīvotājiem ir tikai vispārējas zināšanas, kā rīkoties situācijās, kad cukura diabēta pacients zaudē samaņu. 71% izsauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet neliela daļa iedzīvotāju meklētu diabēta pacienta insulīna šļirci. Tas skaidrojams ar informācijas trūkumu, jo, ja arī palīdzību sniedzošais cilvēks atrastu insulīna šļirci, viņam visdrīzāk nebūtu zināšanu, kā ar to pareizi rīkoties un vai to vispār drīkst izmantot. 

“Diabēta pacientu tuviniekiem noteikti jāzina, kādi ir pazemināta un paaugstināta glikozes līmeņa asinīs simptomi, ko darīt ārkārtas situācijās (ieskaitot insulīna vai glikagona injekcijas). Šādu apmācību var nodrošināt pacienta endokrinologs, ģimenes ārsts vai diabēta apmācības māsa. Tāpat jāuzsver, ka paši diabēta pacienti parasti zina, kādas sajūtas ir kritiski zema vai augsta glikozes līmeņa gadījumā, līdz ar to, ja pacients nav zaudējis samaņu, visdrīzāk viņš varēs norādīt, vai viņam steidzami jāiedod kaut kas salds vai arī jāizmēra cukura līmenis – pat, ja palīgam nav iepriekšēju zināšanu un pieredzes. Ja pacients tomēr ir zaudējis samaņu, pirmā darbība noteikti būtu neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta izsaukšana. Noteikti nedrīkst injicēt insulīnu, ja nav zināms glikozes līmenis asinīs!” uzsver Jeļizaveta Sokolovska. 

Pārāk retas pārbaudes

Iedzīvotāji uzskata, ka informācijai par cukura diabētu, tā simptomiem un palīdzību līdzcilvēkiem vajadzētu būt pieejamākai un cilvēkiem saprotamākai. Turklāt iedzīvotāji apzinās slimības nopietnību – 92% uzskata, ka cukura diabēts ir nopietna un dzīvību apdraudoša slimība, tomēr tikai 36% reizi gadā pārbauda cukura līmeni asinīs, kas ir galvenais veids, kā noteikt cukura diabēta diagnozi. Aptaujas dalībnieki norāda, ka doties pie ārsta viņus mudinātu simptomi, kas ietekmē dzīves kvalitāti – svara zudums, redzes pasliktināšanās, bieža urinācija. Uzmanība netiktu pievērsta tādiem simptomiem kā nervozitāte, bada sajūta, sausa mute vai slāpes. 

Aptaujas dati rāda, ka iedzīvotājiem ir nepilnīgas zināšanas par cukura diabēta ārstēšanu. 77% uzskata, ka ārstēšanā var izmantot tikai insulīnu vai speciālus medikamentus, bet novārtā tiek atstāta pareiza ēdienkarte un dzīvesveids. 

Lai informētu iedzīvotājus par cukura diabēta simptomiem, ārstēšanu un sniegtu informāciju, kas jāzina, ja līdzcilvēkam ir cukura diabēts, ir izstrādāta mājaslapa diabetapacientiem.lv, kurā apkopota viegli uztverama un pārskatāma informācija, kā arī veidlapas, kas palīdzēs sagatavoties vizītei pie ārsta. 

Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” un sabiedrisko attiecību aģentūru P.R.A.E. Pētījuma ietvaros interneta vidē aptaujāti 1006 iedzīvotāji no visas Latvijas.

SALV.DIA.18.05.0159(1)

    Aptauja: lielākā daļa cilvēku nezinātu, kā palīdzēt cukura diabēta pacientam, kurš
    zaudējis samaņu

Situācijā, kad cukura diabēta pacientam pēkšņi paliktu slikti cukura līmeņa pazemināšanās dēļ, vairāk nekā puse cilvēku nespētu konstatēt pazīmes, un 71% nezinātu, kā sniegt pirmo palīdzību, ja cukura diabēta pacients zaudē samaņu. Par to liecina veiktā aptauja, aktualizējot tēmu par nepietiekamām sabiedrības zināšanām par cukura diabētu, tā simptomiem un palīdzības sniegšanu cukura diabēta pacientiem. Šāda statistika ir satraucoša, jo Latvijas cukura diabēta pacientu reģistra dati rāda, ka cukura diabēta pacientu skaits Latvijā 10 gadu laikā ir dubultojies, pašlaik sasniedzot jau teju 90 tūkstošus pacientu.

Cukura diabēta izplatība Latvijā līdzīgi kā citur pasaulē pēdējo 10 gadu laikā ir strauji pieaugusi, un 2016. gada nogalē Latvijas cukura diabēta pacientu reģistrā bija jau 88 945 pacienti. Ja salīdzina ar 2005. gadu, kad reģistrēti bija 47 847 pacienti, var redzēt, ka pacientu skaits ir teju dubultojies. Šī iemesla dēļ arī apkārtējiem, kuri paši neslimo ar cukura diabētu, jābūt informētiem, lai zinātu, kā palīdzēt apkārtējiem ārkārtas situācijās, taču, kā liecina jaunākās aptaujas dati, sabiedrības zināšanas ir nepietiekamas. Tikai 36% iedzīvotāju ir pilnīgi pārliecināti, ka zina, kas ir cukura diabēts, un kā tas izpaužas, savukārt trešā daļa iedzīvotāju neapzinās, kādi ir cukura diabēta simptomi.

Riska grupa informēta vismazāk

Vismazāk par cukura diabētu ir informēta vecuma grupa, kurai ir vislielākais risks saslimt ar 2. tipa cukura diabētu, tie ir cilvēki vecumā ap 40 gadiem. Vairāk nekā puse iedzīvotāju šajā vecuma grupā (52%) nav informēta par to, kādas ir neārstēta diabēta sekas, savukārt 53% nezinātu, pie kura ārsta būtu jāvēršas diagnozes noteikšanai. 

Pētījuma datus komentē Jana Jaņeviča, Paula Stradiņa KUS Diabēta aprūpes māsa: “Diemžēl reizēm nācies novērot, ka pat cukura diabēta pacienti nepazīst hipoglikēmijas simptomus un nav informēti vai līdz galam neizprot, kā jārīkojas, piemēram, hipoglikēmijas jeb cukura līmeņa pazemināšanās gadījumā.” 

Ņemot vērā, ka 70% aptaujāto iedzīvotāju ikdienā ir bijusi saskarsme ar kādu cukura diabēta pacientu, bažas raisa cilvēku zināšanu trūkums par palīdzības sniegšanu cukura diabēta pacientam, ja viņam paliek slikti. 51% nepazītu simptomus, kas liecina par cukura līmeņa pazemināšanos cukura diabēta pacientam. Vēl sliktākas zināšanas ir gados jauniem cilvēkiem. 57% cilvēku vecumā no 30 līdz 39 gadiem nesaprastu, ka cilvēkam ir slikti, jo pazeminājies cukura līmenis asinīs. 77% cilvēku šajā vecuma grupā nezinātu, kā rīkoties, ja cukura diabēta pacients zaudē samaņu. Par īpaši izstrādāto cukura diabēta “pasi”, kas parasti atrodas pie cukura diabēta pacienta un ietver informāciju, kā līdzcilvēkiem rīkoties ārkārtas gadījumos, informēti ir tikai 26% iedzīvotāju. 

“Diabēta pacientam ar hipoglikēmiju vai hiperglikēmiju pirms samaņas zuduma parasti ir virkne simptomu, kas kalpo kā signāls rīcībai. Līdzcilvēkiem ir jābūt zinošiem un vērīgiem, jo pacients šiem simptomiem var nepievērst uzmanību, skaidrot tos ar vispārēju nogurumu. Ar gadiem, attīstoties diabētiskai polineiropātijai, šie simptomi var mazināties. Lai palīdzētu diabēta pacientam, pirms viņš nonācis bezsamaņā, nav vajadzīgas īpašas zināšanas medicīnā, tāpēc ir svarīgi, lai ne vien pats cukura diabēta pacients, bet arī apkārt esošie cilvēki varētu sniegt pirmo palīdzību,” skaidro Jana Jaņeviča. 

Iedzīvotājiem ir tikai vispārējas zināšanas, kā rīkoties situācijās, kad cukura diabēta pacients zaudējis samaņu. 71% izsauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet 41% meklētu diabēta pacienta insulīna šļirci. Tas skaidrojams ar informācijas trūkumu, jo, ja arī palīdzību sniedzošais cilvēks atrastu insulīna šļirci, viņam visdrīzāk nebūtu zināšanu, kā ar to pareizi rīkoties un vai to vispār drīkst izmantot. 

“Bēdīgi atzīt, taču, manuprāt, sabiedrības (īpaši diabēta pacientu apkārtnē esošo cilvēku) neinformētība par palīdzību cukura diabēta gadījumā ir saistīta ar slimnieka bailēm no atstumšanas. Gadās, ka pacienti slēpj savu saslimšanu no darba kolēģiem, studiju biedriem, rezultātā tuvumā esošie cilvēki par to nezina un nav gatavi palīdzības sniegšanai,” par pieredzi stāsta Diabēta aprūpes māsa Jana Jaņeviča. 

Vairums cukura diabēta simptomus skaidrotu ar saspringtu dzīves ritmu

Cukura diabēta terapijā ir svarīgi laikus sākt ārstēšanu. Pētījuma dati rāda, ka vairāk nekā puse cilvēku darba spējīgā vecumā sākotnējos diabēta simptomus skaidrotu ar aizņemtību, stresu un nogurumu pēc darba. Cilvēki vecumā no 18 līdz 40 gadiem pie ārsta neietu, ja piedzīvotu nervozitāti, nogurumu bez iemesla, slāpes, biežu urināciju un bada sajūtu, kas ir sākotnēja diabēta simptomi un nebūtu jāignorē. Šos simptomus pie ārsta pārbaudīt ietu tikai vecāka gadagājuma cilvēki.  

Tieši jauni cilvēki arī vismazāk pārbauda cukura līmeni asinīs. 37% cilvēku vecumā no 18 līdz 39 gadiem cukura līmeni asinīs pārbauda reizi pāris gados, un 35% to nav darījuši nekad. Reizi gadā cukura līmeni asinīs pārbauda tikai 19% darba spējīga vecuma cilvēku. 

Iedzīvotājiem ir arī nepilnīgas zināšanas par cukura diabēta ārstēšanu. Lielākā daļa uzskata, ka ārstēšanā var izmantot tikai insulīnu vai speciālus medikamentus, bet novārtā tiek atstāta pareiza ēdienkarte un dzīvesveids.

Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” un sabiedrisko attiecību aģentūru P.R.A.E. Pētījuma ietvaros interneta vidē aptaujāti 1006 iedzīvotāji no visas Latvijas.

SALV.DIA.18.05.0157b

Kādas ir diabēta pazīmes un simptomi? 

Diabēts ir ļoti nopietna slimība, kura var izraisīt smagus veselības traucējumus. Ja šo slimību pareizi neārstē, tad augsts cukura līmenis asinīs pamazām izraisa smagus redzes, nieru, smaganu, zobu bojājumus, nervu sistēmas un sirds darbības traucējumus. Ja jums ir cukura diabēts, tad palielinās insulta vai sirdslēkmju risks agrīnā vecumā.1,2

Labākais veids, kā pasargāties no diabēta komplikācijām, ir cukura līmeņa, asinsspiediena, ķermeņa svara un holesterīna līmeņa kontrolēšana. Tas ne vienmēr ir viegli, taču pastāvīga diabēta kontrole var būtiski uzlabot vispārējo veselības stāvokli.1,2

Cukura līmeņa svārstības diabēta pacientam nozīmē pārāk augstu vai pārāk zemu cukura līmeni asinīs. Tas var ietekmēt pacienta noskaņojumu un labsajūtu. Kā jūs jau zināt, ir vairāki faktori, kuriem jāpievērš uzmanība un kas var izraisīt cukura līmeņa izmaiņas asinīs, piemēram, uzturs, fiziskā aktivitāte un arī medikamenti, kurus lietojat, tostarp insulīns. Ja jums parādās tālāk minētie simptomi, tad lūdzam vērsties pie ārsta.

Viss simptomu saraksts ir pieejams Amerikas Diabēta asociācijas interneta vietnē www.diabetes.org vai Joslin Diabēta centra interneta vietnē www.joslin.org

Kāpēc es jūtos emocionāli izsmelts un nospiests?

Iespējams, ka jutīsieties neapmierināts un nomākts par saviem cukura līmeņa kontroles rezultātiem. Jūs neesat viens. Cukura līmeņa svārstības var ietekmēt jūsu garastāvokli un pašsajūtu. Ja jūtaties neapmierināts ar diabēta kontroles rezultātiem, tad vērsieties pie sava ārsta, jo viņš/-a var jums palīdzēt.

Kā es varu konstatēt augstu cukura līmeni asinīs?
Kas jādara, ja man ir zems cukura līmenis asinīs?
Kas man jādara cukura līmeņa svārstību gadījumā?
1. NIH Senior Health. Adrese: https://nihseniorhealth.gov/diabetes/faq/faqlist.html#a7. Pārbaudes datums: 2015. gada 9. aprīlis
2. Starptautiskā Diabēta Federācija. Adrese: http://www.idf.org/signs-and-symptoms-diabetes. Pārbaudes datums: 2015. gada 9. aprīlis
3. Diabetes UK. Adrese: http://www.diabetes.org.uk/FAQ/FAQ_2/. Pārbaudes datums: 2015. gada 9. aprīlis